TO LATVIAN ZOMBIES (OR CONSCIOUS SERVANTS OF THE DARK MASTER)


Visi Latvijas (un Eiropas) politiķi un inteliģenti, mediju pārstāvji un nozombētie no tautas vidus, kas atbalsta Ukrainas huntas masu slepkavības, ir šo noziegumu līdzdalībnieki.   (LINK)

===========================================

Kas Patiesībā Notiek Doņeckā

Aculiecinieka stāsts
Šī gada 28. septembrī mūsu spīkeris Einārs Graudiņš apmeklēja Doņeckas Tautas Republiku starptautiskās komisijas sastāvā, kuras uzdevums ir tur pastrādāto noziegumu izmeklēšana. Atgriezies no Doņeckas, viņš pastāstīja, ko redzējis un dzirdējis. Cilvēkiem ar jutīgu nervu sistēmu tālāko lasīt nav ieteicams.
Pēc Doņeckas Tautas Republikas pārstāvju ielūguma es kopā ar citiem tiesībsargiem no Eiropas (Francijas, Anglijas, Igaunijas un Bulgārijas), kā arī no Krievijas, ko pārstāvēja Maskavas cilvēktiesību biroja direktors Aleksandrs Brods, apmeklēju Doņeckas Tautas Republiku. Pabiju Doņeckas pilsētā, kur tikos ar republikas valdības pārstāvjiem, bet pēc tam apmeklēju divas masveida apbedījumu vietas: šahtu Komunarskaja Nr. 22 un ciemu Ņižņaja Krinka.Ar Doņeckas Tautas republikas valdības pārstāvjiem ciemā Ņižņaja Krinka.Centīšos aprakstīt reālo situāciju, jo Rietumu, t.sk. Baltijas mēdijos, un Krievijas izdevumos informācija tiek atspoguļota atšķirīgi, tāpēc ir grūti izprast, kur — patiesība, kur — meli.
Situācija ir ļoti smaga un bīstama. Doņeckā faktiski nav medikamentu, gandrīz nav nekādu iespēju veikt operāciju, jo nav narkozei nepieciešamo līdzekļu. Tā ir milzīga problēma.
Doņeckā nav trakumsērgas potēm nepieciešamo līdzekļu. Pamesto mājdzīvnieku, piemēram, suņu skaits pašlaik ir ļoti liels. Viņu saimnieki ir bijuši spiesti doties bēgļa gaitās vai gājuši bojā. Šī iemesla dēļ pastāv trakumsērgas epidēmijas risks.
Valsts dienestu darbs, kas izmanto Ukrainas vienotos reģistrus, Doņeckas Tautas Republikā ir pilnībā paralizēts. Tas nozīmē, ka nav iespējams veikt darījumus ar nekustamo īpašumu un reģistrēt civilstāvokļa aktus. Situācija Ukrainā ir visai specifiska: lieta tāda, ka visi valsts reģistri tiek glabāti serveros Kijevā, savukārt Kijevas varas iestādes Doņeckas republikai ir pilnībā liegušas pieeju šīm datu bāzēm. Rezultātā Doņeckā sācies totāls administratīvais kolapss, un pašlaik nav nekādu iespēju atjaunot valsts dienestu darbu.
Banku sistēma nedarbojas, bezskaidrās naudas darījumi nenotiek, nefunkcionē sistēma SWIFT. Tātad cilvēkiem, kas saņem algas no budžeta (skolotājiem, ārstiem), un pensionāriem skaidrā nauda tiek vesta uz mājām vai izsniegta darba vietā.
Skolas bija spiestas sākt darbu 1. oktobrī, jo 1. septembrī tas izrādījās neiespējami.
Tālā darbības rādiusa aviācija un zalves uguns reaktīvās sistēmas „GRAD” plānveidīgi iznīcina pilsētu. 28. septembrī, laikā, kad apmeklēju pilsētu, notika apšaude. Jāpiebilst, ka Kijevas valdība pieturas pie iedzīvotāju iebiedēšanas stratēģijas. Apšaude ir haotiska, tai pakļauti arī dzīvojamie rajoni. Neviens Doņeckas iedzīvotājs nezina, vai viņa ģimene vakarā vēl būs dzīva — lādiņš trāpīs viņu mājā vai aizlidos garām.
Pašlaik Doņeckas morgos atrodas 400 neidentificētu līķu. Iespējams, bojā gājusi visa ģimene, un nav neviena, kas varētu šos cilvēkus identificēt, vai līķis jau ir tiktāl sadalījies, ka to identificēt nav iespējams, vai viņa radi ir pametuši valsti un devušies, piemēram, uz Krieviju.
DNS ekspertīze sagādā lielas grūtības — jūtams medicīnisko un administratīvo resursu trūkums, jo paraugi identificēšanai ir jāpaņem no radiem. Tas prasa milzu pūles un pietiekamu tiesu medicīnas ekspertu skaitu. Lai varētu veikt šo darbu pietiekamā apjomā trūkst speciālistu.
Vēl viena problēma — pilsētas rūpnieciskās un kultūras infrastruktūras mērķtiecīga iznīcināšana no Ukrainas varas pārstāvju puses. Doņeckā bija Novadpētniecības muzejs. Tam nebija nekādas militārās nozīmes, taču ēka ir sagrauta līdz pamatiem.
Jāpiemin vēl viens piemērs, kas attiecas uz rūpniecības infrastruktūru. Pilsētā tika mērķtiecīgi iznīcinātas 300 elektroenerģijas piegādes apakšstacijas, kam ir liela nozīme pilsētas elektroapgādes sistēmā. Diversanti uzstādīja šajās stacijās radiobākas, un pēc tam tālšāvēja artilērija apšaudīja transformatoru būdas.
Doņeckā atradās unikāla rūpnīca, kurā tika izgatavoti augstsprieguma līniju izolatori. Produkcija bija īpaši pieprasīta ārvalstīs. Tā ir tehnoloģiski attīstīta un sarežģīta ražotne, ko nav iespējams organizēt vienas dienas laikā. Rūpnīcā tika ražotas konkurētspējīgas eksporta preces. Tagad pēc mērķtiecīgas bombardēšanas un apšaudes rūpnīca ir pilnībā iznīcināta — tur vairs nekā nav.
Visus noziegumus pret civiliedzīvotājiem izmeklē Doņeckas Republikas IeM, prokuratūra un izmeklēšanas orgāni. Vizītes laikā tikos ar iekšlietu ministru, prokuroru un Augstākās tiesas pārstāvjiem. Viņi cenšas dokumentēt visus faktus, taču zināmi ierobežojumi arī ir, piemēram, personāla trūkums, tāpēc šo darbu nav iespējams veikt pilnā apjomā.
Tiesībsargājošo orgānu darbinieki man pastāstīja, ka viņu pusē ir pārgājuši vairāki izmeklētāji no Mariupoles. Tagad viņi turpina dienestu Doņeckā. Šie cilvēki pārgāja Doņeckas pusē, jo nespēja izturēt līdzās esošajos kabinetos spīdzināto cilvēku kliedzienus, kas skanēja caurām diennaktīm. No turienes tika nesti ārā līķi un vilkti iekšā bezsamaņā esoši cilvēki. Tādas metodes izmanto Ukrainas tiesībsargājošie orgāni — tas ir reāls, patiess fakts.
Ko arestē Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbinieki? Gandrīz visus. Viņi var arestēt mašīnrakstītāju vai stenogrāfisti, kas piedalījusies referenduma sagatavošanas darbos. Aizturēti tiek visi ar zemessardzi saistītie cilvēki, zemessargu radinieki. Doņeckas Republikā jau darbojas sava apbalvojumu sistēma, un es vairākkārt jautāju, vai drīkstu fotografēt. Man atbildēja, ka varu fotografēt ko vien vēlos, galvenais — lai nebūtu redzama seja. Ja uzzinās, ka cilvēks ir iestājies zemessardzē, viņa tuviniekiem nav iespējams garantēt drošību. Vēl vairāk — viņi nevar būt droši pat par savu dzīvību.

Doņeckas Republikā jau darbojas sava apbalvojumu sistēma, bet apbalvoti zemessargi neļaju bildēt sejas.

Dažus vārdus jāsaka arī par masveida apbedījumu vietām. Viena no tām ir šahtā Komunarskaja. Kad tur ierados, līķi jau bija izvesti, jo tos nebija iespējams saglabāt — 28. septembrī gaisa temperatūra sasniedza plus 22 grādi.


Šahta Komurskaja. Pie apbedījuma vietas.

Taču to, ka apbedījumi tur ir bijuši, jau ir apstiprinājušas starptautiskās komisijas, kas šo vietu apmeklēja pirms mums. Iespēja, ka visu ir organizējuši paši zemessargi, ir izslēgta. Mēs tikāmies ar sievieti, kuras dēla līķis tika atrasts šajā šahtā. Viņa dzīvo netālajā Komunarskas ciemā. Šī sieviete precīzi pastāstīja, kā tika aizturēts un pēc tam nogalināts viņas dēls.

Šī sieviete precīzi pastāstīja, kā tika aizturēts un pēc tam nogalināts viņas dēls.

Tātad inscenējums ir izslēgts. Šie masveida apbedījumi ir saistīti tikai ar soda bataljonu darbību, kuru rokām tiek realizēti Kijevas politiskie mērķi.
Šīs soda nodaļas ir specifiskas bandas, kas nepakļaujas nevienam. Mums paskaidroja, ka tikai 25% soda bataljonu kaujinieku atrodas Ukrainas IeM pakļautībā. To, kas veido pārējos 75% kaujinieku nezina neviens — ne to, kas ir šie cilvēki, ne arī to, ar ko viņi nodarbojas. Sakaru soda bataljonu starpā nav, taču viņi pilda noteiktas policijas un soda vienību funkcijas.
Kāds viņiem sakars ar Ukrainas regulāro armiju? Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka vispirms esot ieradušies regulārās armijas spēki (tie ir armijā iesauktie kareivji, 18 — 19 gadus veci puiši). Nekādas īpašas simpātijas pret vietējiem viņi neizrādīja, taču terora nebija, tāpēc armijnieki un civiliedzīvotāji mierīgi sadzīvoja. Pēc tam ieradās soda bataljoni, un tajā pašā dienā sākās izvarošanas, laupīšanas, sāka pazust cilvēki.
Doņeckas Republikā Ukrainas pasts nedarbojas, taču pasta sistēma strādā relatīvās robežas otrā pusē. Vietējie iedzīvotaji stāstīja, kādās rindās stāvējuši soda bataljonu kaujinieki, kuri vienu pēc otras sūtīja uz mājām pakas ar salaupītajām mantām.


Robežsardzes punkts starp Krievijas Federāciju un Doņeckas Tautas republiku.

Atkāpjoties no pozīcijām, viņi iznīcina infrastruktūru. Piemēram, ciemā Ņižņaja Krinka, ko apmeklēju, bija uzspridzināts tilts un nodedzinātas dzīvojamās mājas. Mājas nebija cietušas karadarbības gaitā, tās bija sadedzinātas tīšām. Tādas pašas metodes Otrā pasaules kara laikā Baltkrievijā izmantoja esesieši.
Kas notiek? Vispirms tiek izlaupītas, pēc tam — nodedzinātas mājas. Vēl viens fakts: visur, kur rīkojas bandas, fiksēti daudzkārtējas sieviešu un meiteņu grupveida izvarošanas gadījumi.

Atkāpjoties no pozīcijām, soda bataljoni iznīcina infrastruktūru. Piemēram, ciemā Ņižņaja Krinka bija nodedzinātas dzīvojamās mājas. 

Starptautisko tiesībsargājošo organizāciju uzmanību pašlaik ir piesaistījuši ārpustiesas izrēķināšanās, spīdzināšanas un sagūstīto zemessargu slepkavošanas gadījumi, taču varu droši apgalvot, ka paralēli pastrādāti daudzi noziegumi, kam netiek veltīta pienācīga vērība. Vietējie iedzīvotāji jau ir novesti līdz tādam stāvoklim, ka priecājas par to, ka palikuši dzīvi.

Vietējie iedzīvotāji jau ir novesti līdz tādam stāvoklim, ka priecājas par to, ka palikuši dzīvi.

Man stāstīja arī par tādiem gadījumiem. Ir kāda apdzīvota vieta — Ždanovka. Pirms iebrukuma soda nodaļas vispirms noskaidroja to cilvēku uzvārdus, kas tika iesaukti Ukrainas armijā un neieradās iesaukuma punktā. Tika atrasti 15 puiši. Viņi tika nošauti bez tiesas un izmeklēšanas.
Vēl viens piemērs: mašīnā brauca vīrs un sieva. Soda bataljona kaujiniekiem iepatikās viņu mašīna. Dzīvesbiedri tika nošauti. Viņu līķus kaujinieki iemeta upē un aizbrauca viņu mašīnā.
Lūk, kā darbojas soda nodaļas. Piedevām viņi mīnē apbedījumu vietas, tāpēc, piemēram, Ņižņaja Krinkā, kur pagaidām atrasta tikai viena apbedījumu vieta, vēl nav zināms, kādi būs izrakumu rezultāti, kas tiks atrasts. Netālu ir kāds lauks, kurā jūtama spēcīga līķu smaka. Šajā laukā meklējumi vēl nav uzsākti, jo to nav pārbaudījuši sapieri, taču, domājams, gaidāmi jauni baismīgi atklājumi, jo liels skaits cilvēku tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts.

Ņižņaja Krinkā, kur pagaidām atrasta tikai viena apbedījumu vieta, vēl nav zināms, kādi būs izrakumu rezultāti, kas tiks atrasts.

Tāda īsumā pašlaik ir situācija Doņeckas Tautas Republikā. To visu esmu skatījis pats savām acīm un varu pastāstīt bez jebkādiem aizspriedumiem.

Einārs Graudiņš

=====================================================

And this is how it looks like, after the murderous attacks on helpless civilians. Multiply what you see for a thousand times and you’ll have the whole picture. This is what European governments support today. It’s demonocracy, baby!

Ah, before I forget…. this mass murder was committed during the current ceasefire. Go figure! 

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s


%d bloggers like this: